šovakar tā sanāk

Bet skaidri jūti,ka nepietrūkst, bet arī nepietiek, jo tas,kas dabūts, it nekur nav liekams un tas, kas liekams, ir tik nepietiekams.

es neesmu marionete

Tas viss sākās jau ļoti,ļoti sen. Nu tiešām sen un tagad viss tik ļoti ir mainījies. Likās,ka tas varētu mani iznīcināt un,ka es varētu to pavisam noteikti nepārdzīvot, bet viss ir pavisam citadi. Tagad tiešām. Un runa nav par sevis mānīšanu, bet gan skaidru apziņu par to,ka ir lietas un cilvēki bez kuriem var iztikt. Tie vienkārši ir aizvirzījušies savā nozīmībā. Ar buču uz lūpām es skaidri sapratu, kas man ir jādara. Ir jāmaina attieksme un domāšana un tad viss kļūst vieglāk. Un tā sākās mans baudīšanas laiks, kas turpina nebegties un apsolos sev, ka tas nebeigsies.Zvaigžņu miljardi klausās, kad es tiem izkliedzu savu lielo prieklaimi un man nav ne mazākās vajadzības pēc tā,lai arī tu to saidzrdētu, man vienkārši ir vienalga, jo viss ir tieši tā kā es vēlos. Tas ir tik jocīgi un nepierasti,kad viss vienkārši ir labi. Kad pat skolas laiks ir baudāms, ir vēlme skriet, dauzīties, sēdēt blakus pensionāriem parciņos ar grāmatu un svaigi spiestu apelsīnu suliņu, kad patīk smaidīt puišiem un kad patīk sakurināt uguntiņu. Kad vienkārši laimē slīkstot varu atdoties visam ,kas ar mani notiek. Kad vienkārši varu smaidīt un būt brīva. Kad nav atskaites sistēmas un uztraukumi. Kad vienkārši var uzticēties liktenim. [..]

Jā, un tagad es tiešām esmu iemācījusies nebūt atkarīga un skaidri tomēr sev iegalvojusi,ka nav vajadzības braukt tajos pašos grāvjos kā pirms pāris gadiem. Biezā āda vienkārši ir uzaudzēta un sev ir japalīdz ar skaidru prātu, jo sevis pamocīšana sen vairs nav aktuāla. Nav nekādas vajadzības uzplēst rētiņas un sabērt sālīti (unčār, tiešām.šitais man tev būs jaiemāca un ganjau,ka mācītājpuišiem nemaz nav nekādas vainas). Un tad,kad būs mainījusies tava attieksme, arī tava dzīve mainīsies. Nu manējā mainījās. Kā gan citādi, lai izskaidro šo nejaušo dzīvesmīlestību,kas man pielipusi? Tā ir. Marionete es neesmu un nebūšu. Un, ja tomēr par tādu kļūšu, es pati sev palīdzēšu ar to tikt galā, jo tas nemaz nav tik grūti un pēctam ir viegli. Pavisam. Un dažreiz iedomātā laime un mīlestības piepildījums ir tavs lielakais posts. Ir vienkārši jamāk būt objektīvam pret sevi, nu man sanāk. Man skan kaut kas no Sugarbabes un uz tādas wtf nots es arī beigšu, novelot jums sasodīti daudz prieciņa, laimītes, bučiņas un visu to,kas dzīvi dara tik baudāmu.

Krista

Izkrāsot pasauli

Pilnīgā bezsakarā skan Titāniks, bet tas šovakar piederās. Izlaists dīvāns, liela un tieši tikpat mīksta sega, portatīvais klēpī un televizors uz `muti` raida LV hokeja spēli ar Šveici, atzīstos- ķeksīša pēc, jo kas gan tas pat latvieti, kas neskatās hokeju. Uz galvas pēcballīšu frizūra-augstā cope, halātiņš un miegainība. Bļodiņā banāns sagriezts ripiņās ar rozīnēm un piena glāze- manas ņammas. Un liela ūdensglāze ar ledu- tas laikam tiešām ir ideālākais, ko varētu vēlēties pēc vakardienas. Euuu,starpcitu, latvieši tikko iemeta-malači! Un tātad- vakardiena. Paldies, Annai par foršo, pavasarīgo un puķaino b-day (velreiz apsveicu,ja lasi :* ) unjā, pēctam jau atkal citas smieklīgas un naksnīgās gaitas. Nestāstīšu kas, ko un kā, jo negribu, lai šitais ir party blogs, jo tieši tik, cik traka bija vakardiena, tik mierīga man ir šodiena vienītī pa dzīvokli pūšoties un cenšoties uz lieliem darbiem, bet mazu tā visa produktivitāti. Bet tieši tas man tik ļoti patīk. Var atpūsties, apdomāt pagajušo nedēļu un paplānot nakamo. Tieši par to arī stāsts..Cilvēkiem ķermenis nosacīti sadalīts divās daļās- kreisajā un labajā. Logiski vienam vairāk attīstīta kreisā,citam-labā puse. Tiem, kuri var lepoties ar attīstīto labo pusi ir nosliece uz dzīvošanu pagātnē. Respektīvi, nemācēt dzīvot šodienai un nespēt plānot nakotni, jo visu laiku tiek dzīvots atmiņās. Tu domā par to, cik skaisti tad bija, par to,kādi notikumi bija pagātnē, atceries, izvertē un analizē. Uzmundrini sevi ar noputejušām fotogrāfijām un tikpat noputējušām atmiņām par laiku kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas. Nav jau,protams, slikti, bet tādejādi tu aizmirsti veidot savu šodienu un atcerēties,ka tevi vienmēr gaida-rītdiena,kamēr vakardiena jau tevi ir pametusi.

Cilvēki ar labāk attīstīto kreiso pusi ir tieši pretēji. Tie ir pārņemti ar nakotnes veidošanu, plānošanu. Tie pedantiski plānos ik minūti ,lai viss būtu kārtībā un nenoietu greizi. Tādā veidā rūpējoties par perfekto rītdienu, bet kad tā ir pienakusi, tev nav laika to izbaudīt, jo tev ir japlāno nakamā nākotne(tik ļoti muļķīgi tas liekas). No vienas puses- nav jau slikti, bet principā-pilnigi bezjēdzīgi.

Un tad ir cilvēki,kam ķermenis ir līdzsvarā. Ar attīstītām abām pusēm un tās ir vienlīdz konkurētspējīgas. Tieši šie cilvēki spēj atrast balansu starp pagātnes sentimentu, šodienas burvību un nākotnes cerīgo neziņu. Tie spēj baudīt šodienu un nedzīvot pagātnē. Tie spēj baudīt šodienu, neaizraujoties ar nākotnes ilūzijām un vienkārši viss ir taisni tā, kā tam jābūt. Tad nu es domāju,kas es esmu pa zvēru un nonācu pie secinajuma,ka perfektā šodiena man var tikt pavadīta baltā kastē (nu kautvai) , domājot par pagātnes skudriņām,kas kaut kur ir skrējušas, atceroties aizvadītos notikumus, ja tie bijuši atcerešanās vērti un tad arī mana šodiena būs perfekta. Turpretī es dienu varu pavadīt kautvai tajā pašā baltajā kastē, domadama par to, cik man būs forši, ka pienāks sen gaidīts perfektais notikums, ceļojums,pasākums vai atkaredzēšanās un tieši tad arī mana šodiena būs izdevusies,jo tā tiks būvēta no skaistajām ilūzijām un cerībām par skaisto,gaidāmo nākotni.

Tā lūk, un kā ir ar tevi?

Sanāca diezgan panopietni laikam, bet šo vienkārši gribēju jau sen uzrakstīt, lai pašai neaizmirstas un varbūt kadam noder. Galvenā esence jau par dzīves līdzsvaru , kas patiesībā ir itvisur. Spēja balansēt un neaiziet galējībās - tas ir svarīgi.

Mani kārumi ir apēsti un izskaņa jau ir pavisam tuvu. Vēl tikai gribu pateikt, ka nebeidzu priecāties par laiku laukā, narcišu pārdevējām un vasaras tuvošanos. Tas viss liekas tik viegli un patiesi kā vēl nekad. Ar labu nakti!

Krista

lai dzīve dod mums spārnus

Šodien pavisam stingri biju nolēmusi izmācīties un doties gulēt laicīgi, bet sāku lasīt blogus,kuri sakrājušies neizlasīti un mani vienkārši pārņēma sajūta,ka es nevaru neuzrakstīt. It īpaši , ja jau sen ir sakrājies pastāstāmā. Pedējās dienas ir tik interesantas, nu labā nozīmē. Ir bijušas jaunas , vēl līdz šim neizjustas sajūtas, ir daži jauni secinājumi, iegūta neliela pārliecība un sajūta,ka dažas vajadzīgās situācijas ir normalizējušās un tas ir patīkami. Nu tad par tām pēdējo dienu interesantajām sajūtām. Laikam 2diena tā bija ,kad dr.lv pie reklāmu sadaļas mani ieinteresēja uzraksts meklē darbu? Nu kurš gan nemeklē, ielīdu apskatīties un uzdūros kaut kadai agentūrai, kurai ,kā izrādās, ir laba humora izjūta. Pildīju pieteikumu reklāmas sejai un pie sadaļas krūšu apkārtmērs aprobežojos ar atbildi IR, pie vidukļa apkārtmēra aizbildinājos ar man tiešām slinkums iet pēc mērlentes un par manu gurnu apkārtmēru ,atkārtoju to, cik liels slinkums iet pēc tās sasodītās mērlentes un,ka gurni man samērā palieli ( jau sen zinu,ka tas ir mans Ahilleja papēdis :D ) . Hah, nu katrā gadījumā pilnīgi nenopietni sapildīju anketu ar visādām muļķībām, bet nākamajā dienā mani pārsteidza zvans ar tekstu,ka esmu viņus ieinteresējusi un,ka viņi gribētu mani pabildēt. Interesanti- šodien ilgi nomeklējos īsto adresi, protams, kavējos, jo neviens rīdzinieks man īsti nemācēja palīdzēt ar tās grūti atrodamās adreses atrašanu un es ar cerību,ka fotogrāfam nav nosliece uz pedofiliju gāju un izmēgināju sevi šaja jomā. Man patika!

-Šodien pirmo reizi saņēmos un biju galerijā Istaba, tajā izslavetajā. Es tik sen jau tur gribēju aizlaist, bet nebija sanācis un es vīlos, diezgan ļoti vīlos. Bet tas nekas, jo man beidzot būs viedoklis par šo vietu- beidzot. Jo būšu tur bijusi. Vēl es iemaldījos Jāņa Rozes grāmatnīcā un iztērēju visu savu nedēļas naudu gramatās. Jā, es vienkārši esmu vāja grāmatu priekšā, laikam. Vakar sāku lasīt Piemērota vīrieša lāstu, tiku līdz 3.lpp un mani jau pārsteidza netīrelības (naughty), nejau tadas parastās, bet tādas,ka pat man, kura tīri labi panes jaunautoru atklatību šajā jomā, acis savīta. Bet tad es turpināju un bija ok, sākums tikai tāds trakais, lai ieintrigētu.

Patiesību sakot, es gribeju rakstīt blogu par lielām lietām un šis nelielais ikdienas atstāstiņš bija paredzēts kā neliels ievadiņš, bet tā vien liekas,ka nesanāks. Ne jums interese lasīt ko tik garu, ne man varēšana to uzrakstīt. Bet es apsolos,ka savas lielās lietas uzrakstīšu jums pa weekendiņu. Un vēl kas- man ļoti liels prieks par Baibu (viņa zinās), esot ar tevi šīs dienas, man pat liekas,ka visu tavu laimes stāstu izdzīvoju arī es, daļēji . Dalīts prieks, dubults prieks? Ja tā, tad dalamies, minkas.

xta

p.s.

draugi, uz priekšdienam atcerieties, ka man nestrādā g burts ar ķeksīti, respektīvi,piemēram, vārdu gēnijs , es rakstu tieši tādu, kādu uzrakstiju. nu piedodiet, jo ticiet man- mani tas kaitina vēl vairāk kā jūs.

hell good

čau, mani sauc Krista un man šodien ir tik labs garastavoklis,ka es varētu pat padalīties



* man ir attaisnojums- tā vienkārši bija Francija. Un tas ir Undīnes roku darbs,kas nonācis manās rokās, jo eklērīts nebija tik garšīgs, lai to neizlietotu pāris minūšu jautrībai.


your love is my drug? -ja jūs man prasat kaut ko par Kešu, tad mums vairs nav nekā kopīga. Kresiņš tikai meloja , jo mums ar viņu ir ļooti daudz kopīga.

mana seja drīz vairs neizturēs to nejēdzīgo smaidu. pavisam nopietni. man laikam vienkārši patīk pavadīt laiku 3m virs zemes un lidot pa dzīvi. man vajag tikai daudz košļenes un sporta tērpu. gaidu lauruku atpakaļ!

love you xta???



BUČĀĀĀRI-TEV, TEV,TEV UN ARĪ TEV!

27.04.2010.

-''Krista, tu esi iemīlējusies?'' jautāja franču valodas skolotāja.

-''Ko? Kapēc?'' es ,protams,pilnīga nesaprašanā.

-''Tu kā diena pret nakti salīdzinot ar to kāda biji septembrī..''

-''Nē,nē, skolotāj, man viss kārtībā.. es tikai.. esmu apmulsusi. Kur ir mana grāmata?''

Laikam man vienkārši ir talants ar Murāni vienmēr izspēlēt kaut kādas divdomīgās ainiņas, nav jau pirmā reize. Bet nu ko - man vienkārši ir forši, visu laiku. Skolā minūtes mācību stundās netiek skaitītas un tas ir rādītājs. Un tas pavasaris - vienkārši nevar nepriecāties par to, kas notiek aiz loga. Sestdien pieteicu karu vienam no saviem lielākajiem kompleksiem un cerams,ka beigās viss būs kārtībā. Vēl vakar labā kāja treniņā bija flegmātiska un sāpēja, bet apsēji ir nost un tagad tikai jānogaida sadzīšanas process.

-Šodien ,ejot uz skolu, atklāju vienu Rīgas daļu,kas vienkārši strāvo. Kā? un kapēc? To gan es nepateikšu, bet man vienkārši liekas,ka taisni tas krustojums strāvo, bet varbūt tie vienkārši ir mani pavasarīgie murgi.

-Un zinkā ir? Ir tā,ka tad,kad cilvēkam ir sūdīgi, viņš daudz labāk spēj pierakstīt un izklāstīt savas sajūtas un emocijas. Tas viss sanāk kaut kā spilgtāk, dziļāk un patiesāk. Un tad,kad cilvēkam ir labi, viņam nav laika dzejot un rakstīt garumgarās pozitīvās piezīmes, jo viņš bauda mirkli un nemaz netaisās to apstādināt ar domu pag, jāuzraksta blogiņš par to, cik man tagad ir labi. Arī visi ievērojamākie klasiķu darbi caurmērā ir neveiksmīgo mīlestību un sāpju rezultātā tapuši. Tātad,ar šo rindkopu es vienkārši vēlos sevi kaut kādā ziņā attaisnot, jo nekas prātīgs ārā nenāk, bet tomēr kaut ko gribas uzrakstīt.Kā unčārs teica- kautvai lai velāk varētu palasī kā tad bija agrāk?

Un tomēr, manī ir viena baigā doma,kas neliek mieru. Nē,nevis neliek mieru, bet vienkārši ir iesēdusies apziņā. Ir tā, ka tad,kad liekas,ka esi saskāries ar baigāko problēmu, padomā, kas ir šī problēma uz visas tavas dzīves fona? Kad pensionētā vecumā būs jasasummē dzīve, vai šī nieka problēma būs kaut kur starp svarīgajiem dzīves komatiem? Rīt fizikā kontroldarbs, matemātikā 4, sportā nevaru 10 reizes pievilkties, nepaspēju uz tramvaju, brālis pateica,ka esmu stulba vai vienkārši ārā slikts laiks! Un es esmu droša,ka šitās pupu mizas spēj vismaz pusei no jums kaut nedaudz un bieži vien pat ļoti pabojāt dienu un liek iespringt. Bet principā- kad dzīve būs norietā un tu atskatīsies uz dzīves ceļu,kas iets.. pie velna- tu atcerēsies reiz dabūtu 4 matemātikā vai nokavētu tramvaju? Netaču. Jo ir daudz svarīgākas lietas un mirkļi dzīvē. Tad būs jaatceras pirmā diena skolā,pirmā mīlestība, stulbie sūdi,kas vārīti, izlaidums, augstskola, saderināšanās, kāzas, bērnu dzimšana, gimene, karjeras izaugsme.. unn kaut kas nedaudz globalāks. Nu tad lūdzu ,draugi, atceramies šito.

-Viss patiesībā ir jauki - mani lūpu kaktiņi turpina turēties virs vidējā, miegs nenāk, vēders nekurkst, 5dien teātris, tad vecrīga, tad brīvdienas, tad tikai 3 dienas skolā un atkal divas brīvdienas. Un tā laiks nebeidz rimties.

/Kad nespēju rīkoties, ieslēdzu bēgšanas režīmu, laigan labi apzinos,ka klusumā ir siltāk./

Krista

BATIC BEACH PARTY

Krāaaapnieki. Laikam pagajušogad bija kaut kāds konkurss- bija jāuzraksta īss domugrauds,kas raksturotu BBP un labākie domugraudnieki saņemtu brīvbiļetes uz festivālu. Un es atceros,ka pagajušogad laimi izmēgināju, bet brīvbiļetes gan nedabuju. Nu tad re kā, šogad BBP izmanto manus tekstus sevis reklamēšanai, bet brīvbiļešu man nav!

Bet nu neko-aizrakstiju šiem epastu ar izteiktu priekšlikumu,ka varētu man piešķirt šī gada brīvbiļetes. Lūdzu,lūdzu, kaut izdotos. (giggle)

http://www.balticbeachparty.lv/