au revoir!

Lai cik tas jau nebūtu dzirdēti un uzbāzīgi, bet rītdiena ir jau rīt un tas nozīmē,ka rīt ap šo laiku jau būsim katrs ar savu francūzi kaut kur galīgi nezinu kur. Un darīsim kaut ko pilnīgi vēl nezinu ko. Es esmu pilnīgā kaifā un visu nedēļu esmu pilnībā satrakojusies. Saulīte spīd un tas nekas,ka sniegs arī vēl krīt ik pa laikam, bet saule ir. Un auksti arī vairs nav. Nu tik pozitīvi. Skola šonedēļ negaidīti viegla un patīkama. Visos iekšā ir nelielas bailes un satraukums par rītdienu, bet visi grib. Nu citi varbūt ir sabijušies vairāk kā vajadzētu, bet principā visi licejieši gaida rītdienu. Un tas galīgi nav slikti. Kad 7dien biju pilnīgs emo jau sabijos par savu nedēļu un braucienu, baidījos, ka mans eža garastāvoklis var mani neatstāt ilgi, bet nāca jauna nedēļa-nāca jauns garastāvoklis. Tagad ir tik labi,ka labāk nemaz nevajag. Beidzot ir pienācis tas brīdis,ka pieejot pie interneta pirmā vieta, ko apmeklēju vairs nav draugiem.lv, bet gan facebook.com . JO.. protams,francūži. (giggle) Mans Toms ir feins, visi viņu zina un uzskata par psihu, bet principā čalim nav ne vainas. Atsaucīgs un liekas patraks- tieši tāds,kāds vajadzīgs. Nu Annai ar Vitu jau vispār noveicies. Bucīši ne pa jokam patrāpījušies. (haha :D ) Šodien matemātikas stundā šķirstīju kladi un atradu ierakstu : ``Sēžu matemātikas stundā kā tāds dārzenis un skaitu minūtes ``. Hhaha, kaut kad februārī rakstīts teksts un tad es saprotu, cik ļoti man vajadzīgs atslābums no skolas. Vienkārši vajag un viss. Pat Šķēle šodien bija labi noskaņota novēlot labi pavadīt laiku Francijā un atpūsties. Kad atbrauksim jau būs brīvlaiks un kad aprīlī iesim uz skolu daudz kas jau būs mainījies. Būs daudz siltāks. Nu būs, es zinu. Un tad jau Fr būs pagājusi. Un tad man beidzot būs jāpievēršas nopietnāk skolai. Jo līdz šim vēl nebiju attapusies no tā,ka ziemas brīvlaiks ir beidzies, haha, smieklīgi.Stulbs blogs, tikai ap un par vienu tēmu, bet man tā tagad ir tik aktuāla, ka vienkārši nekas cits nav manā galvā. Un tas ir forši,ka ir kas tāds par ko tik ļoti pasapņot un gaidīt. Ka nav jādomā par stulbām lietām,kas nomāc garastāvokli. :) Nu vot kā ir ar mani. Braucēji, saturamies, jo tas būs crazy un palicēji- turaties. Jums vēl tikai nedēļa skolā.

xta

Nekas jauns un nekas labs

Ho houu, šeit pavisam sen nav būts, bet nu nekas. Laikam jāmēģina rakstīt gari, lai vismaz ,ja ir reti, tad lai ir padaudz. Priecājieties,ka nerakstu šodienas rīta pusē, jo tad nu šeit būtu sarakstīta tāda ateja,ka skumīgi būtu lasīt visus trīsstāvīgos. Šonakt atbraucu no Austrijas, izsnovojos ne pa jokam.Tagad visu sniegu no Zemes virsas varētu na*renizēt , pietiks jau. Lai nāk tas pavasaris ilgi gaidītais. Nu vot, nedēļu atkal nav būts skolā un pagrūti aptvert,ka rīt atkal jāsāk strādāt. Visiem jau liksies,ka nedēļu esmu atpūtusies un tai nevajadzētu būt problēmai, bet tā pavisam noteikti nav. Visa lidošana un braukšana mani diezgan ir nogurdinājusi. Labrāt pagulšņātu dažas dienas un tikai tad atgrieztos ikdienas gaitās. Tagad,kad esmu atpakaļ tikai novērtēju to, cik labi bija nedēļas garumā katru rītu piecelties baltos palagos, ar blakus draudzenīti, kurai nāk miegs vēl vairāk kā man,sniegainākajā dienā klausīties I`m in Maiami, bitch(Un atcerēties francūziskās norunas) un bokastīs malkot kafiju skatoties ārā pa logu uz Alpu kalniem.Lidostā gaidot savas lielās somas izdomāju,ka kādreiz,kad būšu tikusi pie sava pirmā miljona, es sapirkšos daudz čemodānus elektrozaļā krāsā, lai nav grūti atšķirt no citu somām un nav mūžīgā savu čemodānu meklēšana, jo viņi visi taču ir tik līdzīgi. Tik smieklīgi, bet tajā pašā laikā forši ,kāpjot ārā no lidmašīnas stjuartēm ierastā Uz redzēšanos! vietā pateikt Au revoir! Nedaudz patēlot francūzieti taču vajag?-Vajag.
Vispār ar mani trakumi notiek. Itkā viss ir kārtībā,bet tajā pašā laikā esmu kaut kāds pilnīgākais ezis, kam nekas nav labi. Vairāk kā jebkad gribas vecākiem pateikt kaut ko sliktu vai vienkārši viņus ignorēt.Jo viss kaitina. Un tas pats notiek ar visiem pārējiem cilvēkiem. Tie neko nav izdarījuši, bet spēj mani izvest tā,ka pat nezinu kur likties. Nezinu, kurā alā,lai ielienu, lai nevienam netraucētu un nebojātu dienu ar sevi. Un tad pēkšņi (paldies dievam) man var parādīties pavisam normāls garastāvoklis tāpatvien, bez iemesla. Kaut gan pa lielam man tomēr tas ir tāds pašķidrs un samērā nelāgs. Uz daudz ko lieku lielas cerības, bet beigās tā paritīgi apraujos un problēmas neatrisinās. Un jā, arī ilūzijas nepiepildās. Bet nu nekas, manis dēļ jau Zeme neapstās griezties un laiks ies uz priekšu, agri vai vēlu viss sakritīs pa noteiktākiem plauktiem, jo problēmas, kuras nevar atrisināt, nevajag risināt-tās atrisināsies pašas no sevis. Es vismaz ceru.
Es vēlaizvien gruzos,ka mans francūzis man nav atrakstījis. Bļāviens, būs man ticis kaut kāds pilnīgs pofigists, kurš pat neatraksta un kuram viss vienalga.hah. Bet brālis mierināja-varbūt tev ir pagadījies tāds ritīgais tusētājs,kam nav laika rakstīt. Juu, tas būtu labais, tad mēs varētu kopā kājām gaisā to Franciju apgriezt.Bet domājot tā kritiski, tas būs diezgan psihi priekš manis, kura mācās franču valodu apmēram pusgadu. Bet grūtības nav problēma. Kaut gan pagāšnedēļ salasījos visādus Mērfija likumus un viens notiem skan Ja liekas,ka būs viegli, būs grūti, bet,ja liekas,ka būs grūti, tad būs sasodīti grūti. Diezgan neuzmundrinoši.
Un vispār gribās kaut ko fun, citādi visu laiku tikai kaut kādi sūdi ar mani notiek. Kaut ko skaistu un foršu, kaut ko, ko gribas atcerēties un par ko papriecāties. Kaut ko,kas garastāvokli uzlabo,nevis dzen mīnusos,kā man ir tagad.

02.03.10.

Pats skumjākais,kas var būt- neizprotamu iemeslu dēļ pārkāpt savus principus.
Un kas ir vēl pretīgāk-es sev nevaru apsolīt, ka tas neatkārtosies.
xta

Love

Vai jūs spējat iedomāties? Ir marts. Pavasara mēnesis. Zinu,ka nepavisam neesmu vienīgā,kas to uztver ar tādu entuziasmu un prieku. Pavasaris ir iemīlēšanās laiks un tas taču ir tik skaisti.Beidzot ir pienācis laiks,kad priecājos par tik lielu ūdens daudzumu ielās, jo tas signalizē, cik lielos tempos sniegs kūst,grādi jau sāk iet plusos, saule jau vairāk pamanāma pie debesīm un pavasaris nāk, i know.Kā jau minēju, pavasaris ir mīlestībiņas laiks tieši tādēļ arī šis ieraksts, bet ir vēl kas. Laigan cosmo jau veselu mēnesi nelasu, janvāra numurā bija publicētas `mīlestības dienas` katram horoskopam. Un man, ūdensvīram, taisni šodien ir mīlestības diena. Jā, tā ne ar ko īpaši neatšķiras no manām pārējām dienām, tikai manas domas ir labākas. Pati sev iegalvoju,ka šis laiks ir skaists un man ir labi un tas palīdz. Pavasaris ir laiks,kad cilvēka organisms patiesībā ir visnovājinātākais, jo tam jāspēj aklimatizēties no aukstuma uz ko siltāku, bet mums prātā notiek citas lietas-prieks,laimīte, jauks garastāvoklis un viss no tā izrietošais. Iemīlēšanās ir tik jauka. Draugi mīļie, uzvelkam rozā brilles VISI, salaižam vēderā pa kādam taurenim ,lai tie liek par sevi manīt, iededzinam spuldzītes acīs un baudam šo laiku, jo tas ir tik pasakains priekš manis. Un zinu,ka arī priekš tevis.Protams, ir cilvēki,kas pastāv par savu mīlestība nepastāv viedokli, bet man reiz bija interesanta saruna jeb pareizāk sakot īss dialogs ar tēti.

Es:``Tēvs,tu tici tikai tam,kas ir zinātniski pierādīts,pamatots un apstiprināts?``

Tēvs:``Jā,protams.Mistikai es neticu.``

Es:``Bet tu mīlestībai un laimei tici?``

Tēvs:``Jā, tai es ticu.``

Es:``Ar kādām matemātiskām formulām,spriedumiem un pamatojumiem tu to varētu izskaidrot?``

Un tad,protams,viņš sāka runāt par endorfīniem, kas izdalās blā, blā, blā. To es,protams,zinu, bet kā var sarēķināt kad un pret kuru cilvēku tas viss iedarbosies? Nu nevar. Tieši tik vienkārši un skaisti tas ir.Tagad klausos Instrumentu-Zemeslodes un tā ir tik forša dziesma šim laikam. Mana dzīve ir mana bauda un mana dzīve ir mana izklaide.Galvenais atcerieties, ko es jums teicu par tiem taureņiem un rozā brillēm. Pavasarim tas piedienās un tas ir pārāk jauki,lai to nedarītu.Samīlamies un baudām dzīvi! :)
xta