Izkrāsot pasauli

Pilnīgā bezsakarā skan Titāniks, bet tas šovakar piederās. Izlaists dīvāns, liela un tieši tikpat mīksta sega, portatīvais klēpī un televizors uz `muti` raida LV hokeja spēli ar Šveici, atzīstos- ķeksīša pēc, jo kas gan tas pat latvieti, kas neskatās hokeju. Uz galvas pēcballīšu frizūra-augstā cope, halātiņš un miegainība. Bļodiņā banāns sagriezts ripiņās ar rozīnēm un piena glāze- manas ņammas. Un liela ūdensglāze ar ledu- tas laikam tiešām ir ideālākais, ko varētu vēlēties pēc vakardienas. Euuu,starpcitu, latvieši tikko iemeta-malači! Un tātad- vakardiena. Paldies, Annai par foršo, pavasarīgo un puķaino b-day (velreiz apsveicu,ja lasi :* ) unjā, pēctam jau atkal citas smieklīgas un naksnīgās gaitas. Nestāstīšu kas, ko un kā, jo negribu, lai šitais ir party blogs, jo tieši tik, cik traka bija vakardiena, tik mierīga man ir šodiena vienītī pa dzīvokli pūšoties un cenšoties uz lieliem darbiem, bet mazu tā visa produktivitāti. Bet tieši tas man tik ļoti patīk. Var atpūsties, apdomāt pagajušo nedēļu un paplānot nakamo. Tieši par to arī stāsts..Cilvēkiem ķermenis nosacīti sadalīts divās daļās- kreisajā un labajā. Logiski vienam vairāk attīstīta kreisā,citam-labā puse. Tiem, kuri var lepoties ar attīstīto labo pusi ir nosliece uz dzīvošanu pagātnē. Respektīvi, nemācēt dzīvot šodienai un nespēt plānot nakotni, jo visu laiku tiek dzīvots atmiņās. Tu domā par to, cik skaisti tad bija, par to,kādi notikumi bija pagātnē, atceries, izvertē un analizē. Uzmundrini sevi ar noputejušām fotogrāfijām un tikpat noputējušām atmiņām par laiku kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas. Nav jau,protams, slikti, bet tādejādi tu aizmirsti veidot savu šodienu un atcerēties,ka tevi vienmēr gaida-rītdiena,kamēr vakardiena jau tevi ir pametusi.

Cilvēki ar labāk attīstīto kreiso pusi ir tieši pretēji. Tie ir pārņemti ar nakotnes veidošanu, plānošanu. Tie pedantiski plānos ik minūti ,lai viss būtu kārtībā un nenoietu greizi. Tādā veidā rūpējoties par perfekto rītdienu, bet kad tā ir pienakusi, tev nav laika to izbaudīt, jo tev ir japlāno nakamā nākotne(tik ļoti muļķīgi tas liekas). No vienas puses- nav jau slikti, bet principā-pilnigi bezjēdzīgi.

Un tad ir cilvēki,kam ķermenis ir līdzsvarā. Ar attīstītām abām pusēm un tās ir vienlīdz konkurētspējīgas. Tieši šie cilvēki spēj atrast balansu starp pagātnes sentimentu, šodienas burvību un nākotnes cerīgo neziņu. Tie spēj baudīt šodienu un nedzīvot pagātnē. Tie spēj baudīt šodienu, neaizraujoties ar nākotnes ilūzijām un vienkārši viss ir taisni tā, kā tam jābūt. Tad nu es domāju,kas es esmu pa zvēru un nonācu pie secinajuma,ka perfektā šodiena man var tikt pavadīta baltā kastē (nu kautvai) , domājot par pagātnes skudriņām,kas kaut kur ir skrējušas, atceroties aizvadītos notikumus, ja tie bijuši atcerešanās vērti un tad arī mana šodiena būs perfekta. Turpretī es dienu varu pavadīt kautvai tajā pašā baltajā kastē, domadama par to, cik man būs forši, ka pienāks sen gaidīts perfektais notikums, ceļojums,pasākums vai atkaredzēšanās un tieši tad arī mana šodiena būs izdevusies,jo tā tiks būvēta no skaistajām ilūzijām un cerībām par skaisto,gaidāmo nākotni.

Tā lūk, un kā ir ar tevi?

Sanāca diezgan panopietni laikam, bet šo vienkārši gribēju jau sen uzrakstīt, lai pašai neaizmirstas un varbūt kadam noder. Galvenā esence jau par dzīves līdzsvaru , kas patiesībā ir itvisur. Spēja balansēt un neaiziet galējībās - tas ir svarīgi.

Mani kārumi ir apēsti un izskaņa jau ir pavisam tuvu. Vēl tikai gribu pateikt, ka nebeidzu priecāties par laiku laukā, narcišu pārdevējām un vasaras tuvošanos. Tas viss liekas tik viegli un patiesi kā vēl nekad. Ar labu nakti!

Krista