ceturtdiena, 2010. gada 6. maijs

lai dzīve dod mums spārnus

Šodien pavisam stingri biju nolēmusi izmācīties un doties gulēt laicīgi, bet sāku lasīt blogus,kuri sakrājušies neizlasīti un mani vienkārši pārņēma sajūta,ka es nevaru neuzrakstīt. It īpaši , ja jau sen ir sakrājies pastāstāmā. Pedējās dienas ir tik interesantas, nu labā nozīmē. Ir bijušas jaunas , vēl līdz šim neizjustas sajūtas, ir daži jauni secinājumi, iegūta neliela pārliecība un sajūta,ka dažas vajadzīgās situācijas ir normalizējušās un tas ir patīkami. Nu tad par tām pēdējo dienu interesantajām sajūtām. Laikam 2diena tā bija ,kad dr.lv pie reklāmu sadaļas mani ieinteresēja uzraksts meklē darbu? Nu kurš gan nemeklē, ielīdu apskatīties un uzdūros kaut kadai agentūrai, kurai ,kā izrādās, ir laba humora izjūta. Pildīju pieteikumu reklāmas sejai un pie sadaļas krūšu apkārtmērs aprobežojos ar atbildi IR, pie vidukļa apkārtmēra aizbildinājos ar man tiešām slinkums iet pēc mērlentes un par manu gurnu apkārtmēru ,atkārtoju to, cik liels slinkums iet pēc tās sasodītās mērlentes un,ka gurni man samērā palieli ( jau sen zinu,ka tas ir mans Ahilleja papēdis :D ) . Hah, nu katrā gadījumā pilnīgi nenopietni sapildīju anketu ar visādām muļķībām, bet nākamajā dienā mani pārsteidza zvans ar tekstu,ka esmu viņus ieinteresējusi un,ka viņi gribētu mani pabildēt. Interesanti- šodien ilgi nomeklējos īsto adresi, protams, kavējos, jo neviens rīdzinieks man īsti nemācēja palīdzēt ar tās grūti atrodamās adreses atrašanu un es ar cerību,ka fotogrāfam nav nosliece uz pedofiliju gāju un izmēgināju sevi šaja jomā. Man patika!
-Šodien pirmo reizi saņēmos un biju galerijā Istaba, tajā izslavetajā. Es tik sen jau tur gribēju aizlaist, bet nebija sanācis un es vīlos, diezgan ļoti vīlos. Bet tas nekas, jo man beidzot būs viedoklis par šo vietu- beidzot. Jo būšu tur bijusi. Vēl es iemaldījos Jāņa Rozes grāmatnīcā un iztērēju visu savu nedēļas naudu gramatās. Jā, es vienkārši esmu vāja grāmatu priekšā, laikam. Vakar sāku lasīt Piemērota vīrieša lāstu, tiku līdz 3.lpp un mani jau pārsteidza netīrelības (naughty), nejau tadas parastās, bet tādas,ka pat man, kura tīri labi panes jaunautoru atklatību šajā jomā, acis savīta. Bet tad es turpināju un bija ok, sākums tikai tāds trakais, lai ieintrigētu.
Patiesību sakot, es gribeju rakstīt blogu par lielām lietām un šis nelielais ikdienas atstāstiņš bija paredzēts kā neliels ievadiņš, bet tā vien liekas,ka nesanāks. Ne jums interese lasīt ko tik garu, ne man varēšana to uzrakstīt. Bet es apsolos,ka savas lielās lietas uzrakstīšu jums pa weekendiņu. Un vēl kas- man ļoti liels prieks par Baibu (viņa zinās), esot ar tevi šīs dienas, man pat liekas,ka visu tavu laimes stāstu izdzīvoju arī es, daļēji . Dalīts prieks, dubults prieks? Ja tā, tad dalamies, minkas.
xta
p.s.
draugi, uz priekšdienam atcerieties, ka man nestrādā g burts ar ķeksīti, respektīvi,piemēram, vārdu gēnijs , es rakstu tieši tādu, kādu uzrakstiju. nu piedodiet, jo ticiet man- mani tas kaitina vēl vairāk kā jūs.

1 komentārs: