France

Ir jau 1.aprīlis, bet tas, ko šeit rakstīšu nebūs nekāds april,april jociņš. Ja tev nav slinkums, lasot manu blogu, droši fonā vari uzlikt ``Aux Champs Elysées `` dziesmu. Tas noskaņai. Bet nu tad tā, pat nezinu ar ko lai sāk un kā lai labāk daru jums zināmu savu sajūsmu par iespējams aizraujošākajām manas dzīves 12 dienām. Sapratu, cik ļoti mani saista Francija ar visu-gan cilvēkiem, gan atmosfēru, dabu un gaisotni. Jau no pirmās dienas savā ģimenē varēju justies kā mājas, par to viņi bija parūpējušies. Tā vien likās,ka viņiem bija kāds neizlolots sapnis par meitu-tieši tik labi viņi pret mani izturējās. Jā, un uz atvadām mana nedēļas mamma pat apraudājās. Tētis vienkārši bija jauks ar kura palīdzību es sapratu, cik internacionāls ir smaids, JO , ja bija kas tāds ko franču valodā nesapratu-vienīgais, ko varēju darīt bija smaidīt un ar to pietika. Un Toms- tas vispār ir kaut kāds superkorespondents. Vēl labāku, atsaucīgāku, mīļāku un laipnāku nemaz nevarētu vēlēties. Tas bija tik super. Visas tās trakās Tūras naktis pa Vecpilsētu kopā ar frančlatviešiem, vīni un sieri, ekskursijas un draugi, iepirkšanās un restorāni-tikai tagad saprotu, cik ļoti gribās atpakaļ. Un man te tiešām nav vērts mēģināt pastāstīt jums, cik labi man gājis, jo to neviens tā pa īstam nesapratīs, ja nebūs bijis tieši tur un tieši ar mums visiem. Varat saukt mani par tizlu un iedomīgu dzimtenes nodevēju, bet nejau Latvija man nepatīk un nejau Latvijas draugi man ir slikti, vienkārši tur bija tik ārprātā labi. Franči ar savu vieglprātīgo dzīves attieksmi un atvērto sirdi pat nezina, ko nozīmē depresija, viņi nezina kā tas ir,kad ir slikti vai kas varētu būt pietiekams iemesls, lai skumtu. Jo dzīve taču ir skaista. Vasarā es tur noteikti atgriezīšos, noteikti. Toms jau prasīja vai esmu nopirkusi lidmašīnas biļeti vasarai. Viņi patiešām ir gatavi mani atkal uzņemt pie sevis. Tāpat vien, jo viņiem tā gribas. Es vienkārši mīlu katru Francijas stūrīti, katru atomiņu un jebkuru lietus pilīti. Ar visiem:
*ūdens spaiņiem uz galvas, naksnīgā pagalmā no nikniem kaimiņiem
*``why you don`t give me real french kiss?``

*melņiem,zilīšiem,bezpotīšiem,miroņiem un vienkārši sexeriem,kas flirtē ar muguru (jāā, es turpinu sevi mierināt,kas tas bija flirts ar muguru :D )

*Brioche Doree un eklērīšiem mētelīšos

labi,labi-šie visie ir savi joki,kas parastiem lasītājiem liksies tizli un nesaprotami, bet tieši tie ir tie,kas kas veido manas WOOW Francijas atmiņas. Šis brauciens pārspēja visas manas cerības, VISAS.Daudzi man teica, lai nesaceros, lai beigās nesanāk aprauties, bet redz kā, sanāca 10000x ideālāk kā plānots. Un vēl Parīze ,ofcourse. Tas ir brīnums pats par sevi un ja tas viss vēl ir draugu kompānijā, tas pavisam noteikti ir kaut kas neaizmirstams. Eifeļtornis tikapt skaists kā vienmēr, Luvra ekselenta bezgala, Elizejas lauki turpina aizraut, bet Triumfa arka vēl labāka kā jebkad. Tikai šoreiz man to izdevās aplūkot 4.00 naktī,kad pa kluso bēgts no viesnīcas, ar adrenalīnu. Jā, un 6dienas nakts ar visiem baltajiem meliņiem , ka esmu 20 gadīga ekonomiste,kas padziļināti apgūst ienākuma nodokļus un mana apmešanās, protams, ir 5 zvaigžņu viesnīca, hah. Es pavisam noteiki izskatījos pēc bagātas un maksātspējīgas beibītes, lai tiktu L`Aventure, jo iztiku bez A klases eskorta meiteņu palīdzības, bet principā, arī tas nav slikti. Arī puišiem paveicās.* Mums visiem paveicās.

Es esmu iemīlējusies.. -Francijā. Un es mīlu to laiku, ko pavadīju tur ar visiem francūžu jociņiem un izgājieniem. Un man tik ļoti negribējās atpakaļ, bet tagad jau esmu apradusi. Gan būs labi. Pa šīm dienām sapratu, cik lielu pieredzes bagāžu esmu ieguvusi ,saprotu, cik labi un citādi ir iespējams dzīvot, esmu sapratusi, cik ļoti gribu dzīvot tā kā to dara dauzi citi un esmu sapratusi,ka pavisam noteikti nebūšu Valmieras stiklašķiedras topošais darbaspēks, jo mīlu sevi pārāk stipri,lai neiemācītos to traki grūto franču valodu perfekti un atgrieztos Francijā iespējams uz daudz ilgāku laiku. Laiks rādīs. I will never forget you, France!

xta