Šodiena bija vienkārši šausmīga. Skola bija nereāli pretīga un mana varēšana kaut ko sakarīgi darīt bija zem jebkādām normām. Man ir otrā rīsu diena un man vēl nekad nav bijis šitik grūti, bet es arī skaidri apzinos ka tā ir mana izvēle to darīt un nevienu tur nevar vainot. Lielu mērķu labā ir kautkas jāupurē-kautvai mazie dzīves prieciņi. Kad tiku mājās mana pašsajūta sāka uzlaboties..nedaudz. Lasīju viena nepazīstama čaļa blogu,kam arī sekoju un tas man nezinu kapēc,bet uzlaboja garastāvokli. Tur pat nebija nekā WOUU superduper pozitīva, man vienkārši patīk kā viņš raksta. Tā vienkārši un patiesi.

Tā, kas man vēl jauns? aaa, šis ir pirmais bloga ieraksts,kas rakstīts manā jaunajā datorā. Esmu tikusi pie ideāla, jauna portatīvā. Man tik ļoti patīk. Un tas arī bija vēlviens iemesliņš dēļ kura šodien nedaudz papriecājos. Tagad tikai nezinu kurā caurumā,lai iebāž veco!

Tagad es vienkārši sēžu savā halātā ar slapjiem matiem un galīgā negarastāoklī, jau atkal. Un tam ir iemesli.Kādi?-Nu vot, tuvakie zinās. Laigan man skan diezgan skanīga dziesma ar vārdiem you make my dreams come truuuuuuue, dažreiz liekas,ka nekādi drīm nekom trū .

Man pat ir kauns par bezsakaru, ko tagad lasi, bet man vienkārši šodien ir pūčārs. Nav mana diena.

xta