Uzvarētājs ir viens

Ja tu tici uzvarai,uzvara ticēs tev

Kad zini,ka tev ir daudz un tev jāpriecājas un jāmāk baudīt, tu sāc uztraukties un neļauj dzīvei visu nokārtot un dabiski visu salikt pa plauktiņiem. Tu kā aptracis skrien laikam pa priekšu un tevī nav ne mazākā iedoma,ka tu dari nepareizi, jo life is to short to be afraid . Tev jāīsteno trakās idejas un ieceres. Jo pagātne nedrīkst uzlikt pienākumus nākotnei un to,ka nākotne pieder tiem,kas nebaidās īstenot savus sapņus, zina visi. Tiem,kas tic,ka vienu reizi no simta-paveiksies. Kas nebaidās un,kas riskē, jo reiz pienāks tas brīdis,kad būs par vēlu, gaismas būs izslēgtas un galdi novākti. Un tev būs jāsaprot,ka dziesma ir galā, gaiļi ir nodziedājuši, vilciens ir gabalā, bet tava iespēja-palaista vējā. Un vai tad es sev spēšu piedot? Un tādēļ ir jāatgādina sev,ka tev tiek dots tikai tik daudz, cik tu spēj pavilkt un ja tev tiek dots-tātad tu vari. Un tādēļ ir jāpielipina sev pie ledusskapja zīmīte ar uzrakstu,ka nav vajadzības dzīvē ,sakostiem zobiem, paciest to, kas nav paciešanas vērts. Spēja ļauties ir apbrīnojama, jo kaislība ir pilnīgi normāla un pieņemama cilvēka bioloģijas izpausme un ir jāmāk aizmirst pasaule. Dažreiz..

Iespējas vārdā riskē ar visu un bēdz no tā, kas piedāvā ērtu dzīvi.

xta