Laimīgai rītdienai

Kaut arī pasaules iedzīvotāju skaits jau ietiecas miljardos pārstāvot tūkstošiem reliģiju,valodu,filozofiju un kultūru,patiesībā ir tikai divu veidu cilvēki.Tie, kuri ir pārliecināti,ka pasaulē viss iet uz galu,un tie,kas tic,ka labākais vēl tikai nāks.Tiesa-nav jābūt ģēnijam, lai apjēgtu,ka mēs dzīvojam visai bīstamā un nedrošā laikmetā. Par to pārliecināmies ikreiz,kad ieslēdzam televizoru,paņemam avīzi vai tikai paskatāmies laukā pa logu.Tas, ko tur ieraugām, nav nekāds jaukai skats.Labākie draugi un līdzšinējie sabiedrotie pēkšņi ir gatavi ķerties viens otram pie rīkles, un vai ik dienas nespēkā saļimst kāds neiedragājams ekonomikas milzis.Ne tev, ne man nav nekāds noslēpums,ka krietniem cilvēkiem tik bieži uzbrūk gaišā dienas laikā, bet visvisādus ļaundarus notvert gandrīz nekad neizdodas.Tā vien šķiet,ka lai kur tu,cilvēks,pagrieztos visur atradīsies kāds,kas centīsies tev sagandēt prieku,padarīs tevi traku,bet tavu dzīvi-nožēlojamu.Nu kaut vai tie daudzie ierēdņi,kas nemaz nepapūlas slēpt attieksmi pret tevi,vai tie konditori,kas tavām iemīļotajām kūkām uzkaisījuši par daudz pūdercukura.Tevi tracina arī neciešamie garie deju iestarpinājumi,kas pārtrauc vecas,jaukas kinofilmas sižetu.Nerunāsim nemaz par sekām ko izraisa pārpiparots ēdiens restorānā.Protams,vēdergraizes ir nieks salīdzinājumā ar sirdssāpēm.Un, kaut arī mēdz apgalvot,ka jūrā jau zivtiņu netrūkst,patiesībā ļoti daudzi no mums krietnu tiesu no sava mūža pavada pilnīgi fiziskā un garīgā vientulībā.Un,kad nu beidzot izdodas atrast kādu,kam omulīgi saritināties blakus, tad drīz vien atklājas,ka viņš naktīs krāc tik skaļi,ka vairs nevar dzirdēt,kas runāts paša sapnī, un sapnis jāskatās ar subtitriem.Vienas vienīgas neveiksmes.Ja tu klausīsies profesionālos īgņās un nelaimes piesūcējos, viņi pateiks,ka būs vēl ļaunāk.Mani gan mulsina jautājums:kāpēc šie ļaudis ar akmenscietajiem ģīmjiem,ja vien viņi tic tam,ko sludina,paši tomēr turpina dzīvi?Visādā ziņā,ja dzīve tev rādās tik nejauka un bezjēdzīga,labāk aizej pie acu ārsta un tad palūkojies uz dzīvi vēlreiz-drusku vērīgāk.Tu pārliecināsies,ka pat visbriesmīgākajos apstākļos ir saskatāms arī kaut kas jauks un cerīgs.Tad,kad tas visvairāk nepieciešams allaž būs kāds,kas pasniegs palīdzīgu roku.Vienmēr būs kāds uz kuru tu vari paļauties.Centies nepalaist garām tos mirkļus,kas spētu aizgaiņāt ēnas no sejas.Un tas neprasītu daudz-vien dažas minūtes. Beigu beigās-romantika taču arī vēl nav mirusi.Un,ja vēl ņem vērā to,ka mūsdienās ir tik daudz kvalificētu tango dejas pasniedzēju kā vēl nekad cilvēces vēsturē.Varbūt tas šobrīd tev neienāk prātā, bet tomēr-to pieredzi un mācību,kuru gūsti no šodienas priekiem un rūpestiem,tu taču vari darīt zināmu arī kādam citam. Ar to vien tu padarīsi pasauli kaut nedaudz labāku.Dzīve ne vienmēr ir viegla un priekpilna.Tā dažreiz ir sasodīti grūta,ka netiec gudrs,kā pārlaist kaut vai tuvākās 24h.Tādēļ nav brīnums,ka vairums ļaužu domājot par rītdienu jūtas nedroši un satraukti.Ir cilvēki,kuri vislabprātāk dziļi,dziļi ieroktos vai uzceltu ap sevi biezas sienas un tādejādi justos drošībā.Patiesībā gan viņi nevis izslēdz citus no savas dzīves, bet gan izslēdz sevi no pārējo dzīvēm. Var jau būt,ka tādejādi viņi aiztaupa sev vienu otru kreņķi,bet galu galā viņi sev aizliedz arī visu jauko,ko dzīve spēj sniegt.Daudz jēdzīgāk būtu saņemties un pasmaidīt,un atzīt,ka neesi Visuma centrs .Labāk iedomājies,ka dzīvo uz planētas, kur pieejams vismaz 600 šķirņu saldējums, nevis errojies par kaut ko patiešām nebaudāmu.Arī savstarpējais atbalsts ir vērtīga lieta.Var nepiekrist dažkārt dzirdētajai domai,ka tevi veido tas, ko tu apēd, taču nenoliedzami tevi veido tas, ko tu mīli.. Mēs bieži vien sakām,ka vēlamies būt laimīgi, laigan patiesībā vēlamies daudz naudu.Mēs apgalvojam,ka ilgojamies pēc mīlestības,pieķeršanās un siržu tuvības, laigan īstenībā vienīgais, kas mums vajadzīgs, ir mežonīgs sekss.Tomēr nevajag visu laiku prātot par nākotni, jo rītdienas atslēga ir šodiena.Iedrošini un uzmundrini sevi.Izdari kaut ko tādu, uz ko līdz šim nespēji sadūšoties, un izbaudi šo uzdrīkstēšanās brīdi.Neatsakies no neparedzētām iespējām, nododies tam,kas tevi iedvesmo un saviļņo.Bez steigas izbaudi visu to jauko,ko sniedz pasaule.Jo reiz taču pienāks diena,kad tu tā vietā,lai pamostos un ķertos pie brokastīm,atjēgsies tajā daudz pieminētajā tunelī,kura galā zaigos spožā un brīnumainā gaisma un tavs dzīves ceļojums būs galā.Tajā brīdī tev svarīgi būs tas, cik daudz mīļuma dzīvē esi devis un saņēmis, cik nakšu esi pavadījis,sajūsmā vērdamies zvaigžņu pilnajās debesīs.Tu atsauksi atmiņā gan paša taisītos sniegavīrus, gan vasaras lietus lāses, ko savulaik centies notvert uz mēles,gan to brīdi,kas sadzirdēji čukstu:``Es tevi mīlu.``.Neiznieko laiku,raizēdamies un prātodams par nākotni.Tā noteikti pienāks-un pavisam drīz.Tā vietā labāk izslien zodu,uzrauj ceļakurpes un dodies, kurp tava sirdsbalss tevi ved.Kaut vai līdz pasaules galam.Un šajā ceļojumā neaizmirsti to,ka ikviena diena ir dārga dāvana,ja vien tu proti novērtēt to, ko šī diena tev sniedz.Un,ja tā, tad tevi gaida vēl viena nenovērtējama dāvana.

Rītdiena.

xta