double trouble

Es šeit tik sen neko neesmu rakstījusi,ka daudzi jau pamanījušies man prasīt ,kur blogi un kas ar mani ir noticis. Un patiesi-ar mani ir gan kaut kas noticis. Esmu nopietni slima, pat neatceros kad pēdējo reizi vienkārši esmu nokritusi ar 39 temperatūru, lai nedēļu to vien darītu kā gulētu un šo laiku par skolu nedomātu.Pirmdien, kad biju uz asins analīzēm dakteris man prasīja :``Cik tev pilni gadi?`` Un es saku:``Sešpadsmit, bet trešdien jau būs 17`` Un viņš apmulsa, jo pilni gadi man ir 16, bet līdz tiem 17 ir nu tik,tik,tik maz,ka nezina, ko savās anketās rakstīt. Es itkā viņam par to uzsmaidīju,bet pati iekšēji bēdājos, jo tad tā īsti sapratu,ka manā `slimīgajā nedēļā` ir ne tikai daudzie skolas kontroldarbi,angļu valodas runa un 5dienas Ērgļu ziemas olimpiāde, bet arī mana dzimšanasdiena, skumīgi. Manī sen nav bijis tāds zāļu koncentrāts, esmu eksperts saaukstēšanās pulverīšos-esmu paspējusi nogaršot visus,ripas ir pierītas pilns vēders, vitamīni visticamāk jau manī ir čupa, no tējām man nāk vēmiens, bet karstais piens ar medu,kas agrāk likās tik ļoti garšīgs tagad liekas pretīgi un pārpīlēti salds, fuj. Paduse no termometra jēla un pašsajūta pretīga. Varbūt pat vairs ne no pašas slmības kā no tās zāļu iedarbības. Es nejūtos vairs kā es. Tā vien liekas,ka visi medikamenti cenšas mani salikt pa gabaliņam kopā,lai atkal izveidotu veselu cilvēku, bet daži gabaliņi salikti nepareizi,daži vispār vairs nav. No zāļu iedarbības jūtos kā transā, pakausis notirpis, noiet taisni īsti nesanāk un pašai spriest spēja arī ir diezgan minimāla. Sestdien man bija grūti pat runāt. Man likās,ka nobeigšos, jo man ir vai nu kaut kāds plaušu karsonis vai `tfu tfu ftu` kaut kāda cūku gripa.Tad es pavisam noteikti nezinātu kur likties. Uzskaitīju daudzus mīnusus,kam klāt vēl nāk sāpoša mugura, jo visas dienas to vien daru kā guļu, galva sāp no spilvena, smieklīgi, bet tā ir. Bet šis laiks man ir arī savā ziņā labs.Jo tikai šajās dienās es esmu `attīstījusies kā to vajadzētu jebkuram normālam cilvēkam`. Mans pustrakais vēstures skolotājs teica,ka ,lai cilvēks `attīstītos un augtu pilnvērtīgi`, tam dienā jāizlasa vismaz 100lpp no kādas grāmatas. Nu tad beidzot, vismaz šīs dažas dienas, neizejot no mājas, praktiski nesazinoties ar ārpasauli esmu `attīstījusies` visproduktīvāk un vai tiešām? Sāku apšaubīt vai viņa teiktais ir patiesi, neraugoties uz to,cik viņš ir gudrs savu viedokli pamatot protošs un vspār-cilvēks,kas ir ievads visā. Tātad lasu Paulu Koelju jaunāko grāmatu `Uzvarētājs ir viens` un tā vienkārši ir grāmata,kas man bija nepieciešama šajā laikā.Iesaku lasīt visiem, bet īpaši tā noderētu izmeklētiem cilvēkiem, kam tā palīdzētu varbūt taisni tāpat,kā man . Šajās dienās esmu kļuvusi kompetenta ne tikai TV pārraidēs,kas tiek translētas pa dienu, bet arī jaunākajos laikraktos. Brīvā laika ir daudz un sanācis izlasīt nu tā.. apmēram VISU. Un man atkal ir atziņa. Drīzāk jautājums pašai sev. Nesaprotu kādā sakarā es vienmēr nopērku `Cosmopolitan`, kautgan zinu kāds mēsls tas ir. Ne tur ko lasīt ir un pat tas,kas ir-ir pilnīgas muļķības. Piemēram vīriešu sadaļa:``Kas viņam prātā``. Nu bļin kā viņi var zināt,kas viņiem prātā?? Visticamāk,ka čaļi paši nenojauš,kas viņiem galvā darās, kur nu vēl pāris 20 gadīgu žurnālistīšu,kas atgremojušas rakstus no savas pašķidrās pieredzes. Vienā lapā varu lasīt par to,ka jābūt dabīgai, tas vienmēr nostrādā un tikai tā es varu iepatikties pretējam dzimumam, pāršķiru lapu un lasu par to kā pusisi jāiekārdina pirmajam randiņam-vēlamas sarkanas drēbes, nevajag pārspīlēt ar dziļu dekoltē un īsiem svārciņiem un galvenais- viegli un bezūpīgi atjaunot grimmu, gaidot rēķinu restorānā, tas man ļaus izskatīties kā M.Monro. Smiekls nāk par tādu tualetes literatūru. Rakstiski dotie padomi par dvēselisko seksu un ar to saistītām lietām tikai vēl vairāk grauj manu viedokli par šo izdevumu. Katram pārim,katrai sivietei un katram vīrietim izpratne par to ir cita un kur nu vēl pats izpildījums, padomi žurnālā,visticamāk, atkal ir izdevniecības žurku sacerētie un no interneta pārspiestie murgi. Un tomēr es nesaprotu kapēc atkal un atkal nopērku šo žurnālu? Ko es tur ceru ieraudzīt? Viss, februāra numurs bija pēdējais. Ir labāki žurnāli un ir kas vēl daudz labāks ar ko aizrauties-grāmatas. Tas točna.
Bet principā man garastāvoklis nav slikts, es vienkārši esmu zāļu iedarbībā, varbūt tad tā sanāk-esot labā omā sanāk uzrakstīt tādu grēksūdzei līdzīgu blogu ar negācijām? Nē,draugi,man tiešām ir labs garastāvoklis un jums arī tādu vajag, jo 7dien jau ir Valentīndiena. Un mīlestību var sniegt visi-brāļi, māsas,draugi,vecāki, kaut vai dzīvnieki. Un šo ierakstu laikam nobeigšu, jo man jāskrien ieņemt kārtējā ripu čupiņa, lai turpinātu stutēt savu veselību, tā ir jādabū uz kājām,lai nākamnedēļ varu atgūt visu iekavēto un tas nebūs viegli.
xta
p.s.
hahaha,un bilde man vienkārši patīk. tā apvieno gan aktuālo valentīndienu gan manu stāvokli-slimība mani ir nokautējusi šās dienas. (giggle) :D
bučiņas